Agrākie pulksteņi varēja būt saule, kuras laiku noteica leņķis, kurā sauļošanās ēna nokrita uz diska. Tā kā šī laika mērīšanas metode sākās ziemeļu puslodē, kur arī ir izvietoti laika novērotāji, saule sākas austrumos un atrodas rietumos, ēna pārvietojas tā, ko mēs tagad uzskatām par pulksteņrādītāja virzienu. Kad tika izgudroti mehāniskie pulksteņi, bija jēga tos pārvērst šādā veidā. Turpinājās vēlāk kvarca pulksteņi.
